• Latviešu
  • Līvõ kēļ
  • English

Livodkuor.lv ir tapusi ar
Latvijas Republikas Kultūras
Ministrijas atbalstu 

KMLogo

 

LojaLogoKuor 1

DrukātE-pasts

Juhan Aavik

06 Aavik

Juhans Āviks (ig. - Juhan Aavik) - dzimis 1884.gada 29.janvārī Tallinā – miris 1982.gada 26.novembrī Stokholmā) – igauņu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs. Pirmos soļus mūzikas pasaulē spēris pateicoties savam tēvam Andresam Āvikam, kurš paralēli savam skolmeistara darbam bijis arī kora un pūtēju orķestra diriģents.

J. Āviks studējis Sanktpēterburgas konservatorijā, 1907.gadā absolvējis V.Vurma trompetes klasi, 1911.gadā absolvējis mūzikas teorijas un kompozīcijas klasi, kur skolojies pie tādiem atzītiem meistariem, kā A.Ļadovs, N.Solovjovs, J.Vītols un A.Glazunovs.

Vēlāk strādājis kā Tartu teātra „Vanemuine” muzikālais direktors (1911-1914) un diriģents (1911-1923), pedagogs Tartu mūzikas augstskolā. Vēlāk bijis Tallinas „Estonia” teātra diriģents (1925-1933), igauņu dziesmu svētku virsdiriģents un profesors Tallinas konservatorijā. Kļūstot par Tallinas konservatorijas rektoru (1933-1944), 1935.gadā iniciējis valsts īstenoto konservatorijas pārņemšanu.

1944.gadā emigrējis uz Zviedriju, kur turpinājis savu aktīvo darbību. Komponējis gan tikai līdz 60.-to gadu vidum, īpaši pievēršoties mūzikas teorijas un vēstures jautājumiem. J.Āviks ir nozīmīgu publikāciju autors – „Eesti muusika ajalugu” (Igauņu mūzikas vēsture, 4 sējumi, Stokholma, 1965-1969), „Muusika radadelt” (No mūzikas ceļiem, Toronto, 1959).

No 1948. līdz 1961.gadam bijis igauņu dziesmu svētku Zviedrijā virsdiriģents.

J.Āvika radošajā darbībā, līdztekus lielas formas darbiem – koncertiem, 2 simfonijām, operai „Rudens sapņi”, rekviēmam, opusiem simfoniskajam orķestrim un kamermūzikas darbiem, būtisku nozīmi ieņem kora literatūra. Viņa izteiksmes līdzekļi ir liriski, muzikālais materiāls bieži vien sakņots folklorā. Rakstījis visu veidu koriem, arī bērnu kormūziku.

Dažas Juhana Āvika dziesmas, veicot arī savus tekstu pārlikumus, līvu kormūzikā adaptējis Kārlis Stalte (krājums „Līvõkīel lōlõd”, Dziesmas līvu valodā, Helsinki, 1929).


 

DrukātE-pasts

Dzintars Kļaviņš

07 Klavins

Dzintars Kļaviņš (1928.18.V Valmierā - 2007.23.IV Rīgā) - muzikologs, lībiešu kultūrvēstures un muzikālā mantojuma pētnieks, lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” muzikālais vadītājs. Mēnešrakstā Līvli, 1993.g. jūlijā Tenu Karma, igaunis, lībiešu valodas un kultūras pētnieks, bibliogrāfs apsveikuma runā D.Kļaviņa 65. gadu jubilejas sakarā viņa devumu salīdzina ar J.G. Herdera ieguldījumu latviešu kultūrā.

Dzintars Kļaviņš lībiešu muzikālajam mantojumam pirmo reizi pievērsās kad, gatavojoties 1957. gada pasaules jaunatnes un studentu festivālam Maskavā, jaunais mūzikas pedagogs Ventspilī nodibināja Ventiņu un lībiešu dziesmu ansambli, sadarbībā ar Alfrēdu Rūju iestudēja arī dejas, piemēram „Sārabumbal”, materiālus pierakstot Kolkā un citos ciemos no teicējiem, satikās ar 20. gs. 20. – 30. gadu lībiešu svētdienas skolas skolotāju Mārtiņu Lepsti.

1972. gada 8. janvārī jaunizveidotais lībiešu dziesmu ansamblis „Līvlist" pirmajā mēģinājumā Rīgā bija kopā ar pašu izraudzītajiem skolotājiem - Dzintaru un viņa dzīvesbiedri Dzidru Kļaviņu.

Rīgā pirmo repertuāru veidoja sadarbībā ar Pēteri Dambergu, kurš labi pārzināja lībiešu mutvārdu un muzikālo folkloru.

Dzintars Kļaviņš veidoja apdares lībisko melodiju pūram un rakstīja oriģināldziesmas, veidoja uzvedumus „Lībiešu kāzas 19.gs." (1977-1979), „Ziemas laiku meti"(1982.), svītas „Lībiešu bērnu dziesmas" (1994.) un „Lībiešu rotaļdziesmas" (1996.), bet viņa 75. dzimšanas dienā Bolderājas baznīcā tika atskaņota paša sacerētā „Lībiešu mesa". Kā veiksmīgs jāatzīmē Dz.Kļaviņa trīs dziesmu cikls jauktajam korim "Līvõ triptih" (Līvu triptihs).
Viņš gādāja arī par to, lai ansamblim vienmēr būtu vadītājs, lai dziedātāji nezaudētu prieku, kopā sanākot mēģinājumos un braucot uz daudzajiem koncertiem, un lai viņiem būtu dziesmas, kas patiktu un būtu saprotamas gan pašiem, gan klausītājiem, jo pāri visam bija virsuzdevums – lībiešu valoda.


   

DrukātE-pasts

Miina Härma

05 haerma

Miina Härma (dzim. Hermann) - dzimusi 1864.gada 9.februārī Kõrvekülā, mirusi 1941.gada 16.novembrī Tartu – plaši pazīstama igauņu komponiste, ērģelniece, diriģente (vēsturiski – pirmā profesionālā mūziķe-sieviete un otrā igauņu mūziķe vispār, kam izdevies iegūt augstāko izglītību).

Dzimusi muzikāli izglītotu skolotāju ģimenē Miina jau bērnībā sākusi apgūt mūzikas pamatus spēlējot tēva dāvinātās mazās ērģelītes. 15 gadu vecumā sākusi mācīties klavierspēli un kompozīciju Karla Augusta Hermana vadībā. Savu pirmo kora dziesmu („Isamaa, õitse sa” – „Ziedi, Tēvzeme”) uzrakstījusi jau 1880.gadā. 1883.gadā iestājusies Sanktpēterburgas konservatorijā kā vienīgā tā gada studente ērģeļklasē. Saistībā ar mazām iespējām atrast darbu Baltijas guberņās, M. Härma paliek uz dzīvi Pēterburgā arī pēc konservatorijas absolvēšanas 1890.gadā, kur strādā kā privātskolotāja un ērģelniece, 1892.gadā dibina arī igauņu bērnu kori.

1894.gada igauņu dziesmu svētki (jau piektie pēc skaita) ir spēcīgs impulss M.Härmas daiļrades attīstībai, viņa atgriežas Tartu, kur dibina savu kori, aktīvi uzstājas kā ērģelniece (arī ārzemēs), īpaši iepazīstinot tautiešus ar augstākas raudzes mūziku Igaunijas lauku baznīcās. Izglītības darbu kā visnozīmīgāko mūziķa ieroci M.Härma propagandē arī visā turpmākajā dzīves laikā.

No 1903.-1915.gadam M.Härma dzīvo Kronštatē (Krievijā), kur strādā gan kā klavierskolotāja, gan ērģelniece. Atgriežoties Tartu viņa aktīvi iesaistās igauņu mūzikas dzīvē, iniciē vairāku mūzikas skolu rašanos, atbalsta Tartu komponistu savienības izveidi 1919.gadā. Viņas vārdā nosaukta ģimnāzija Tartu.

M.Härmas daiļradē nozīmīgāko vietu ieņem kora un vokālās mūzikas skaņdarbi (vairāk nekā 200 kora un solodziesmas), ērģeļdarbi, kantāte „Kalevs un Linda”, arī pirmais muzikālais igauņu skatuves darbs – dziesmuspēle „Murueide tütar”. Muzikālos izteiksmes līdzekļus kompozīcijās raksturo gan Pēterburgas un skandināvu ietekme, gan nacionālais romantisms. Daudz izmantojusi folkloras motīvu iesaisti un tautasdziesmu apdares. Reizēm vienkāršais un ziemeļniekiem raksturīgais askētisms (kas varbūt šķiet pat nedaudz naivs) tiek aizstāts ar mēģinājumiem tvert lielākas formas. Šeit liels iespaids bijis radniecīgo somu plašākajai un attīstītākajai mūzikas kultūrai.

   

DrukātE-pasts

Kārlis Stalte

04 stalte

Kārlis Stalte (lībiešu: Kōrli Stalte) – dzimis 1870. gada 10. augustā Mazirbes Ķesteros. Beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju. Strādājis par ierēdni Rīgā un Liepājā, par skolotāju Dundagā un Mazirbē, par ķesteri un ērģelnieku Mazirbē, bijis lībiešu valodas skolotājs Lielirbē, kā arī mēnešraksta „Līvli" redaktors (1933.-1939.).

K.Stalte rakstījis kopš 1919. gada. Darbi publicēti lībiešu lasāmgrāmatās, kalendāros, „Līvli". 1924. gadā Tallinā izdots K. Staltes dzejoļu krājums, 1937.-1942. gadā viņa tulkojumā lībiešu valodā Helsinkos izdota Jaunā derība. K. Stalte ir pirmās lībiešu valodas ābeces autors un pirmais Lībiešu savienības vecākais (1923.) Kārļa Staltes dzeja iekļauta arī jaunāko laiku lībiešu dzejas izlasēs.

Aktīva 20.gs. 20. un 30.gadu lībiešu kultūras darbiniece ir K.Staltes meita Margareta Stalte, viņa vadījusi kori Mazirbē, komponējusi dažas dziesmas ar tēva dzeju.

1939.gadā, sekojot savai baltvācu izcelsmes dzīvesbiedrei, izceļojis uz Vāciju. K.Stalte miris 1947. gada 12. janvārī Vācijā, turpat arī apbedīts.


   

DrukātE-pasts

Fredrik Pacius

03 Pacius

Fredriks Paciuss - dzimis 1809.gada 19.martā Hamburgā – miris 1891.gada 8.janvārī Helsinkos. Vācu komponists un diriģents, kurš lielāko sava mūža daļu dzīvojis Somijā, kur aktīvi darbojies somu mūzikas kultūras izveides jomā, iemantojis epitetu "somu mūzikas tēvs".

1834.gadā Paciuss tiek uzaicināts strādāt par mūzikas skolotāju Helsinku Universitātē, kur dibina mūzikas biedrību, studentu kori Akademiska Sångföreningen un orķestri. 1848.gadā Paciuss komponē Juhana Ludviga Runeberga poēmu "Vårt land", kas kļūst par Somijas himnu. Šī mūzika izmantota arī Igaunijas valsts himnai "Mu isamaa, mu õnn ja rõõm" un lībiešu himnai "Min izāmō, min sindimō".
1852.gadā komponējis "Kung Karls jakt" (Karaļa Kārļa medības), kas uzskatāma par pirmo somu operu. Tās librets, kuru ciešā sadarbībā ar komponistu veidojis Zakariass Topeliuss, ieturēts nacionālā romantisma garā. Tas, lavējot starp zviedru un krievu ietekmi, veidots mēģinot pārliecināt Somijas Lielhercogu (t.i. Krievijas imperatoru Nikolaju I) par viņa pavalstnieku pilnīgu padevību savam kungam.

Paciusa radīto kompozīciju skaitā ir arī citas operas, simfonija, vijoļkoncerts un stīgu kvarteti, atsevišķi kora mūzikas paraugi.

Lībiešu kora mūzikā ievērojams kā himnas mūzikas autors.


   

1 lapa no 2

<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 Nākamā > Beigas >>
joomla template