Adaptēto dziesmu komponisti

Līvu valodā adaptēto cittautu dziesmu komponisti

03_Pacius

Foto- wikimedia

Fredrik Pacius
lasīt vairāk

Mühlhausen

Foto- wikimedia

   Ferdinand Mühlhausen
lasīt vairāk

hermann_ka

Foto- wikimedia

Karl August Hermann
lasīt vairāk

Miina Härma

Foto- wikimedia

Miina Härma
lasīt vairāk

juhan-aavik

Foto- wikimedia

Juhan Aavik
lasīt vairāk

JohannesKappel

Foto- wikimedia

Johannes Kappel
lasīt vairāk

A.Läte

Foto- wikimedia

Aleksander Läte
lasīt vairāk

JSērmūkslis

Foto- wikimedia

Jānis Sērmūkslis
lasīt vairāk

AleksanderKunileid.Saebelmann

Foto- wikimedia

Aleksander Peeter Karl Saebelmann Kunileid
lasīt vairāk

ZileIndrikis

Foto- wikimedia

Indriķis Zīle
lasīt vairāk

Veidojot agrīno lībiešu kormūzikas repertuāru izmantoti vēl arī šādu autoru darbi:

Franz Albert Schultz (dzimis 1692.gada 25.septembrī Noištetīnā, miris 1763.gada 19.maijā Kēnigsbergā) – vācu pedagogs, garīdznieks, Kēnigsbergas universitātes profesors

Friedrich Daniel Rudolf Kuhlau (dzimis 1786.gada 11.septembrī, miris 1832.gada 12.martā) – vācu/dāņu pianists, komponists, dāņu kultūras un nacionālā romantisma „zelta laikmeta” ievērojama figūra

Johann Christian Heinrich Rinck (dzimis 1770.gada 18.februārī Tīringē, miris 1846.gada 23.jūlijā Darmštatē) – vācu komponists, ērģelnieks, pedagogs

Julius Maier (dzimis 1821.gada 29.decembrī Freiburgā, miris 1889.gada 21.novembrī Minhenē) – vācu komponists, bibliotekārs, muzikologs, tautas dziesmu vācējs

Carl August Kern (dzimis 1836.gada 23.decembrī Hessenē, miris 1897.gada 22.jūlijā Laubahā) – vācu ērģelnieks, pedagogs, komponists

Charles Eddy Leslie (dzimis 1845.gada 10.jūlijā, miris 1893.gada 1.septembrī Viskonsinā) – amerikāņu pedagogs, komponists, korāļu krājumu autors

Henry Waterman Fairbank (dzimis 1852.gada 16.aprīlī Mičiganā, miris 1925.gada 14.janvārī Čikāgā) – amerikāņu pedagogs, komponists, korāļu autors

Martin Samuel Wesley (dzimis 1839.gada 20.janvārī Ilinoisā, miris 1939.gadā Čikāgā) – amerikāņu ērģelnieks, kora diriģents, komponists, korāļu autors

Fredriks Paciuss

Fredriks Paciuss (dzimis Frīdrihs Paciuss) dzimis 1809.gada 19.martā Hamburgā – miris 1891.gada 8.janvārī Helsinkos. Vācu komponists un diriģents, kurš lielāko sava mūža daļu dzīvojis Somijā, kur aktīvi darbojies somu mūzikas kultūras izveides jomā, iemantojis epitetu „somu mūzikas tēvs”.

1834.gadā Paciuss tiek uzaicināts strādāt par mūzikas skolotāju Helsinku Universitātē, kur dibina mūzikas biedrību, studentu kori Akademiska Sångföreningen un orķestri. 1848.gadā Paciuss komponē Juhana Ludviga Runeberga poēmu "Vårt land", kas kļūst par Somijas himnu. Šī mūzika izmantota arī Igaunijas valsts himnai "Mu isamaa, mu õnn ja rõõm" un lībiešu himnai ”Min izāmō, min sindimō”.

1852.gadā komponējis ”Kung Karls jakt” (Karaļa Kārļa medības), kas uzskatāma par pirmo somu operu. Tās librets, kuru ciešā sadarbībā ar komponistu veidojis Zakariass Topeliuss, ieturēts nacionālā romantisma garā. Tas, lavējot starp zviedru un krievu ietekmi, veidots mēģinot pārliecināt Somijas Lielhercogu (t.i. Krievijas imperatoru Nikolaju I) par viņa pavalstnieku pilnīgu padevību savam kungam.

Paciusa radīto kompozīciju skaitā ir arī citas operas, simfonija, vijoļkoncerts un stīgu kvarteti, atsevišķi kora mūzikas paraugi. Lībiešu kora mūzikā ievērojams kā himnas mūzikas autors.

Ferdinand Mühlhausen

(dzimis 1864.gada 16.novembrī Koeru pagastā, miris 1944.gada 28.novembrī Tallinā) – igauņu komponists, dzejnieks, diriģents. Arī ievērojams sabiedriskais darbinieks, pedagogs Tallinas Neredzīgo skolā (jau agrā jaunībā atklājušās redzes problēmas, mūža otrajā pusē pats bijis neredzīgs). Aptuveni 40 kora un solo dziesmu autors. Vairākas no tām iekļuvušas lībiešu repertuārā, igauņu oriģināltekstu aizstājot ar Kārļa Staltes dzeju, kas pielāgota esošajai skaņdarba ritmikai. 1919.gadā rakstītās dziesmas „Vaikne kena kohakene” (Minu isamajekene) melodija lībiešu kormūzikā pazīstama kā „Plagā loul” (Karoga dziesma) ar Kārļa Staltes dzeju un uzskatāma par vienu no lībiešu nacionālajiem simboliem.

Karls Augusts Hermanns

(dzimis 1851. gada 23. septembrī Võhmanõmme, Põltsamaa pagastā – miris 1909. gada 11. janvārī Tartu) – igauņu komponists, valodnieks, pedagogs, enciklopēdists (pirmā publicētā enciklopēdija igauņu valodā). Igauņu dziesmu svētku tradīcijas organizētājs, viens no II, IV, V un VI svētku vadītājiem.

Vairāku simtu kompozīciju, pārsvarā kora un solo dziesmu autors.
"Uku un Vanemuine " tiek uzskatīta par pirmo igauņu operu.

Miina Härma

(līdz 1933.gadam Hermann) - dzimusi 1864.gada 9.februārī Kõrvekülā, mirusi 1941.gada 16.novembrī Tartu – plaši pazīstama igauņu komponiste, ērģelniece, diriģente (vēsturiski – pirmā profesionālā mūziķe-sieviete un otrā igauņu mūziķe vispār, kam izdevies iegūt augstāko izglītību).
Dzimusi muzikāli izglītotu skolotāju ģimenē Miina jau bērnībā sākusi apgūt mūzikas pamatus spēlējot tēva dāvinātās mazās ērģelītes. 15 gadu vecumā sākusi mācīties klavierspēli un kompozīciju Karla Augusta Hermana vadībā. Savu pirmo kora dziesmu („Isamaa, õitse sa” – „Ziedi, Tēvzeme”) uzrakstījusi jau 1880.gadā. 1883.gadā iestājusies Sanktpēterburgas konservatorijā kā vienīgā tā gada studente ērģeļklasē. Saistībā ar mazām iespējām atrast darbu Baltijas guberņās, M. Härma paliek uz dzīvi Pēterburgā arī pēc konservatorijas absolvēšanas 1890.gadā, kur strādā kā privātskolotāja un ērģelniece, 1892.gadā dibina arī igauņu bērnu kori.
1894.gada igauņu dziesmu svētki (jau piektie pēc skaita) ir spēcīgs impulss M.Härmas daiļrades attīstībai, viņa atgriežas Tartu, kur dibina savu kori, aktīvi uzstājas kā ērģelniece (arī ārzemēs), īpaši iepazīstinot tautiešus ar augstākas raudzes mūziku Igaunijas lauku baznīcās. Izglītības darbu kā visnozīmīgāko mūziķa ieroci M.Härma propagandē arī visā turpmākajā dzīves laikā.
No 1903.-1915.gadam M.Härma dzīvo Kronštatē (Krievijā), kur strādā gan kā klavierskolotāja, gan ērģelniece. Atgriežoties Tartu viņa aktīvi iesaistās igauņu mūzikas dzīvē, iniciē vairāku mūzikas skolu rašanos, atbalsta Tartu komponistu savienības izveidi 1919.gadā. Viņas vārdā nosaukta ģimnāzija Tartu.
M.Härmas daiļradē nozīmīgāko vietu ieņem kora un vokālās mūzikas skaņdarbi (vairāk nekā 200 kora un solodziesmas), ērģeļdarbi, kantāte „Kalevs un Linda”, arī pirmais muzikālais igauņu skatuves darbs – dziesmuspēle „Murueide tütar”. Muzikālos izteiksmes līdzekļus kompozīcijās raksturo gan Pēterburgas un skandināvu ietekme, gan nacionālais romantisms. Daudz izmantojusi folkloras motīvu iesaisti un tautasdziesmu apdares. Reizēm vienkāršais un ziemeļniekiem raksturīgais askētisms (kas varbūt šķiet pat nedaudz naivs) tiek aizstāts ar mēģinājumiem tvert lielākas formas. Šeit liels iespaids bijis radniecīgo somu plašākajai un attīstītākajai mūzikas kultūrai.

 

Juhans Āviks

Juhans Āviks (Juhan Aavik) – dzimis 1884.gada 29.janvārī Holstrē, miris 1982.gada 26.novembrī Stokholmā – igauņu komponists, diriģents, mūzikas pedagogs, sabiedrisks darbinieks. 1907.gadā absolvējis Sanktpēterburgas konserevatoriju, kur mācījies trompetes spēli un kompozīciju. No 1911. līdz 1923.gadam bijis Tartu Vanemuines teātra simfoniskā orķestra diriģents, līdz 1925.gadam arī kora vadītājs. Aktīvs Igaunijas brīvības cīņu dalībnieks, Tartu mākslas koledžas direktors, pasniedzējs Tartu skolotāju seminārā. 1925.-1933. Tallinas teātra „Estonia” diriģents un muzikālais vadītājs, no 1933.gada Tallinas konservatorijas rektors. NO 1928.gada Igaunijas dziedātāju savienības priekšsēdētājs, no 1934.gada Igaunijas Kultūras fonda skaņu mākslas fonda priekšsēdētājs. Igaunijas IX,X un XI Dziesmu svētku virsdiriģents. Padomju okupācijas laikā emigrējis uz Zviedriju un, paralēli komponista un diriģenta darbam, aktīvi organizējis igauņu trimdas kultūras dzīvi un dziesmu svētkus, publicējis grāmatas „Mūzika no dziesmām” (Toronto, 1959, „Igauņu mūzikas vēsture”( Stokholma, 1965). Komponista daiļradē vairāk kā 200 opusu, daudz kora, solo un bērnu dziesmu, ērģeļskaņdarbi un instrumentālās formas, 2 simfonijas, rekviēms.

Johannes Kappel

Johanness Kapels (Johannes Kappel), (dzimis 1855.gada 2.jūlijā Raplā, miris 1907.gada 1.jūnijā Virtembergā) – igauņu komponists, diriģents, ērģelnieks, viens no pirmajiem igauņu profesionālajiem mūziķiem. Studējis Sanktpēterburgas konservatorijā ērģeļspēli un kompozīciju. Absolvējot konservatoriju 1881.gadā, publicē savu pirmo kora dziesmu krājumu „Ezerzemes lakstīgala”. Arī turpmākā darba dzīve pārsvarā saistīta ar Pēterburgu. Igaunijas III, V un VI dziesmu svētku virsdiriģents. Komponists uzrakstījis vairāk kā 50 kora un solo dziesmas, viņa 3 kantātes (tostarp „Saule” vīru korim) uzskatāmas par pirmajiem lielās formas mēģinājumiem igauņu mūzikā. Publicējis arī vairākas mūzikas pedagoģijas un mācību grāmatas, kuras tikušas plaši izmantotas igauņu skolās 20.gs. sākumā.

Aleksander Läte

Aleksandrs Lete (Aleksander Läte) (dzimis 1860.gada 12.janvārī Aakres pagasta Pikasillā, miris 1948.gada 8.septembrī Tartu) – igauņu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis, kultūras darbinieks. 1876.-1879. mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valgā, pēc tam skolojies Tartu. 1895.gadā iestājies Drēzdenes konservatorijā, kur studējis kompozīciju. Organizējis korus un orķestrus, 1900.g.19.novembrī Tartu sniedza pirmo Igaunijas simfoniskā orķestra koncertu, orķestranti bija Tartu vidusskolas skolēni, studenti, skolotāji. Tas tiek uzskatīts par pirmo igauņu simfonisko orķestri. Pirmā pasaules kara laikā vairāk pievērsies mūzikas kritiķa darbam laikrakstā „Postimees”. A.Läte bijis Igaunijas IV Dziesmu svētku virsdiriģents, kā komponists sarakstījis vairāk kā 200 kora un solo dziesmas, 5 kantātes, vairākus instrumentālos darbus (tostarp uvertīru „Kalevala”).

Jānis Sērmūkslis

Jānis Sērmūkslis – dzimis 1855.gada 30.jūlijā Mārkalnes pagasta Lāzberģa muižā, miris 1913.gada 13. janvārī Liepājā – latviešu ērģelnieks, mūzikas pedagogs. Pēc mācībām Alūksnes draudzes skolā, no 1871. Līdz 1874.gadam mācījies Cimzes skolotāju seminārā Valkā. 1880.gadā iestājies Sanktpēterburgas konservatorijā, to absolvējis 1883.gadā kā ērģelnieks ar brīvmākslinieka grādu un lielo sudraba medaļu. 1887.gadā pārcēlies uz Liepāju, kur līdz mūža beigām strādājis par ērģelnieku Trīsvienības baznīcā, kora vadītāju un mūzikas pedagogu. Piedalījies J.Cimzes „Dziesmu rotas” pārstrādāšanā un papildināšanā, harmonizējis daudzas tautasdziesmas.

Aleksandrs Sabelmans (arī Kunileids)

Aleksandrs Sabelmans (arī Kunileids)Aleksander Peeter Karl Saebelmann Kunileid) – dzimis 1845.gada 22.novembrī Audru, miris 1875.gada 27.jūlijā Poltavā. Igauņu komponists, diriģents, ērģelnieks, pedagogs, sabiedriskais darbinieks. Mācījies J.Cimzes skolotāju seminārā Valkā, vēlāk bijis arī skolotāja palīgs. Viens no igauņu koru tradīcijas dibinātājiem , pirmo igauņu dziesmu svētku organizētājs 1869.gadā, koru žūrijas loceklis. Šajā periodā sacerējis vairākas kora dziesmas un tautasdziesmu apdares. 1871.gadā kopā ar brāli Frīdrihu devies uz  Pēterburgu, strādājis par pedagogu Gatčinas igauņu skolā, arī Kolpinas skolotāju seminārā. Veselības problēmu mocīts, pārceļas uz Poltavu labāka klimata meklējumos, strādā tur par ērģelnieku un skolotāju līdz pat mūža  galam.

Indriķis Zīle

Indriķis Zīle – dzimis 1841.gada 19.maijā Alojas novadā, miris 1919.gada 15.jūlijā Tartu – pirmo trīs latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents (1873, 1880, 1888), tautas dziesmu harmonizētājs, komponists, ērģelnieks, pedagogs. Mācījies J.Cimzes skolotāju seminārā, kur vēlāk arī pats bijis skolotājs. Kopš 2001.gada Alojā reizi 5 gados notiek Virsdiriģentu svētki, kuros piedalās daudzi kori, tiek stādīta Virsdiriģentu birzs.